• Kiberdrošības jaunumi

Pirms mākslīgais intelekts aizstāj darbinieku, sakārtojiet kiberdrošību!

Arvien biežāk dzirdam, ka analītiķa, projektu vadītāja vai klientu apkalpošanas speciālista darbu uzņēmumā pārņem mākslīgais intelekts (MI). Ietaupījums ir redzams uzreiz, riski parādās vēlāk. Ja pirms tam nav sakārtota kiberdrošība, darbinieku skaita optimizācija var izmaksāt vairāk, nekā tā ietaupa.

Par to, vai Latvijas uzņēmumi šīm pārmaiņām ir gatavi, 7. oktobrī sprieda pieredzes apmaiņas dienā „MI × kiberdrošība”, ko Zaļo un viedo tehnoloģiju klasteris „Greentech Latvia” rīkoja sadarbībā ar „Bite Latvija”. Pasākums pulcēja uzņēmumu vadītājus, tehnoloģiju profesionāļus un nozares ekspertus, tostarp no Mākslīgā intelekta centra, Latvijas informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijas CERT.lv un Latvijas Valsts radio un televīzijas centra.

Ar savu pieredzi dalījās arī VersaIntel eksperti. Programmas daļā par uzņēmumu pieredzi ar MI un digitālo drošību stāstījām par praksē redzēto un piedalījāmies ekspertu sarunā par rīcību pēc kiberuzbrukuma. Šajā rakstā apkopojam to, kas uzņēmuma vadītājam jāzina, pirms uzticēt MI darbinieka pienākumus.

Pārliecības ir vairāk nekā sagatavotības

Pasākumā tika prezentēta jaunākā „Bite Latvija” un pētījumu centra SKDS aptauja, kurā no maija līdz jūlijam piedalījās 750 Latvijas uzņēmumu vadītāji. Tā rāda, ka 44 % vadītāju informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) risinājumiem piešķir lielu lomu uzņēmuma izaugsmē. Ar drošību, uz kuras šie risinājumi balstās, ir pieticīgāk.

• Sava uzņēmuma kiberdrošību vadītāji 10 punktu skalā vidēji vērtē ar 5,91
• 18 % uzņēmumu jau ir piedzīvojuši kiberuzbrukumu, kas radījis grūtības (pērn 14 %), bet lielo uzņēmumu grupā tādu ir 39 %
• Divfaktoru autentifikāciju ieviesuši 33 % uzņēmumu
• Darbiniekus informācijas tehnoloģiju (IT) drošības jautājumos regulāri apmāca 15 %
• Neatkarīgus ekspertus IT infrastruktūras novērtēšanai vai auditam piesaista 10 %

Vienlaikus 34 % vadītāju atzīst, ka, domājot par kiberuzbrukumiem, viņus nekas nesatrauc, un gada laikā šādu atbilžu kļuvis vairāk (pērn 29 %). Trešdaļa vadītāju par uzbrukumiem neuztraucas, lai gan darbiniekus drošības jautājumos apmāca tikai 15 % uzņēmumu. Šādā vidē šobrīd ienāk MI rīki.

Līdz ar darbinieku pazūd arī daļa kontroles

Darbinieks, kura vietā nāk MI rīks, nedarīja tikai amata aprakstā minēto. Analītiķis pamanīja skaitli, kas neizskatījās ticams. Projektu vadītājs pārjautāja, kāpēc piegādātāja rēķinā mainījies konta numurs. Šī ikdienas modrība bija daļa no uzņēmuma drošības, un līdz ar štata vietu tā pazūd, ja neviens nav padomājis, kas to aizstās.

Kopā ar ietaupījumu MI uzņēmumā ienes arī jaunus riskus.

• Dati aiziet ārpus uzņēmuma. Darbinieki MI rīkos ievada līgumus, klientu datus un finanšu aprēķinus, nereti no privātiem kontiem un rīkos, kurus uzņēmums nav izvērtējis. Vadība bieži nezina, kur šī informācija glabājas un kam tā ir pieejama.
• Piekļuves tiesības ir pārāk plašas. MI asistents, kas pieslēgts e-pastam, dokumentiem un klientu datubāzei, redz visu, ko redz lietotājs. Ja tiesības gadiem nav pārskatītas, asistents dažās sekundēs atradīs arī to, kas nebija domāts visiem. Aptaujā 62 % uzņēmumu norāda, ka ikdienā lieto Microsoft 365, un MI asistenti tagad ir pieejami arī šajā vidē.
• Kļūdas neviens nepārbauda. MI atbild pārliecinoši arī tad, kad kļūdās. Ja rezultātu neviens nepārskata, neprecīzs aprēķins vai izdomāts fakts nonāk lēmumā, piedāvājumā vai atskaitē klientam.
• MI izmanto arī uzbrucēji. Krāpnieciskas vēstules vairs nenodod kļūdaina latviešu valoda, un vadītāja rakstības stilu vai balsi var atdarināt ar brīvi pieejamiem rīkiem. Pikšķerēšanas uzbrukumus darbiniekiem pēdējā gada laikā piedzīvojuši 9 % uzņēmumu, bet lielo uzņēmumu grupā 32 %.
• Uzņēmums kļūst atkarīgs no piegādātāja. MI pakalpojuma sniedzējs kļūst par kritisku piegādātāju. Ja pakalpojums nav pieejams vai konts ir uzlauzts, procesu, kuru vairs neprot neviens darbinieks, nevar turpināt ar roku.

Kas jāsakārto, pirms darbu uzticēt MI

MI ieviešana ir vadības lēmums, nevis tikai IT projekts. Pirms tās uzņēmuma vadībai jāspēj atbildēt uz septiņiem jautājumiem.

1. Kādus MI rīkus darbinieki jau lieto, ieskaitot tos, kurus neviens nav apstiprinājis?
2. Kādu informāciju MI rīkos drīkst ievadīt un kādu nedrīkst?
3. Kam MI rīks var piekļūt, un vai piekļuves tiesības pirms tam ir pārskatītas?
4. Kurš darbinieks atbild par katru MI uzticēto procesu, un ko tieši viņš pārbauda?
5. Kur MI pakalpojuma sniedzējs glabā datus, un kā viņš rīkosies incidenta gadījumā?
6. Vai darbinieki ir apmācīti droši lietot MI un atpazīt ar MI veidotu krāpniecību?
7. Kā uzņēmums strādās, ja MI pakalpojums vairākas dienas nebūs pieejams?

Pēdējais jautājums nav teorētisks. Aptaujā 24 % vadītāju atzīst, ka divu līdz trīs dienu datorsistēmu dīkstāve uzņēmumam radītu lielus zaudējumus, bet lielo uzņēmumu grupā tā domā 75 %. Jo vairāk procesu uzņēmums nodod MI, jo lielāka kļūst šī atkarība.

Ja uz daļu jautājumu atbildes nav, no MI nav jāatsakās. Ieviešanu ir vērts sākt ar drošības sakārtošanu, jo vēlāk tas izmaksā dārgāk.

Ja incidents tomēr notiek

Pasākuma noslēgumā eksperti sprieda par rīcību pēc kiberuzbrukuma, atbildību, komunikāciju un darbības nepārtrauktību. Incidenta pirmajās stundās izšķirošs ir tas, vai iepriekš ir nolemts, kurš pieņem lēmumus, kurš aptur uzbrukuma izplatību un kurš runā ar klientiem un iestādēm. Uzņēmumā, kur daļu darba veic MI, šim plānam jāparedz arī tas, kā atslēgt MI rīka piekļuvi un turpināt procesu bez tā.

Kā var palīdzēt VersaIntel

VersaIntel uzņēmumiem palīdz šos jautājumus sakārtot, pirms MI nonāk ikdienas procesos. Kiberdrošības pārvaldnieks (CISO) ārpakalpojumā izvērtē riskus un nosaka drošības prasības, bet auditā pārbaudām piekļuves tiesības un sistēmu konfigurāciju, tostarp Microsoft 365 vidē. MI pakalpojumu sniedzējus vērtējam tāpat kā citus uzņēmumam būtiskus piegādātājus, darbiniekus apmācām un pārbaudām ar praktiskām pikšķerēšanas simulācijām, un incidenta gadījumā palīdzam to apturēt, izmeklēt un atjaunot darbu.

Ne katrs jautājums prasa līgumu. Ja plānojat kādu procesu uzticēt MI vai tas jau ir noticis, aprunājieties ar mūsu ekspertiem.

Piesakiet konsultāciju

Rakstā izmantoti „Bite Latvija” un pētījumu centra SKDS aptaujas „IKT risinājumu izmantošana uzņēmumos un saskarsme ar kiberriskiem” dati. Aptauja veikta no 2026. gada 19. maija līdz 15. jūlijam, aptaujājot 750 Latvijas uzņēmumu vadītājus.